Līdz šim man nav bijuši kredīti, tādēļ nolēmu, ka ir pienācis īstais laiks dzīvokļa iegādei. Tā kā jau vairākus gadus strādāju stabilā darbā ar samērā labu atalgojumu, domāju, ka bankai nebūs nekādu iebildumu man izsniegt aizdevumu. Tā tikai man šķita sākumā.

Aizejot uz banku, pastāstīju cik liels aizņēmums man nepieciešams. Bankas darbiniece izpētīja manu izziņu no darba vietas un sāka kārtot kredīta formalitātes. Atnākot uz banku pēc nedēļas, lai parakstītu sagatavotos papīrus, izrādās, ka summa ir tikusi samazināta.

Uz jautājumu, kāpēc tā, bankas darbiniece paskaidroja, ka es esmu galvotāja kādam citam kredītam, tādēļ tas tiek uztverts gandrīz kā mans parāds un no man pieejamās kredīta summas (rēķinot cik procentuāli no saviem ienākumiem varu atļauties novirzīt kredīta maksājumiem) tiek atskaitīta tā summa, ko ik mēnesi maksā cilvēks, par kura kredītu galvoju.

Tā rezultātā, man ir nevis viens kredīts vienā bankā, bet gan divi kredīti divās bankās un divas iztukšotas kredītkartes. Lieki piebilst, ka procentu likme ātrajiem kredītiem un kredītkaršu kredītiem ir krietni augstāka, kāda tā būtu bijusi, ja visu summu būtu ieguvusi vienā bankā, kaut gan finansiāli tas būtu pilnīgi iespējams, ja vien nenostrādātu jaunā bankas politika.